Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 2., 3. un 4. oktobrī 10. un 11. klašu izglītojamajiem bija iespēja apmeklēt izrādi Latvijas Nacionālajā teātrī un katram pašam meklēt atbildi, kur slēpjas “Pūt, vējiņi!“ fenomens. Kāpēc šī ir populārākā Raiņa luga?
Pirms izrādes, latviešu valodas stundās skolēni tika iepazīstināti ar Raiņa biogrāfiju, daiļradi, “Pūt, vējiņi” tapšanas gaidu, kā arī teātra kritiķu recenzijām.
Pēc izrādes skolēni rakstīja savu viedokli par izrādi.
Lūk, skolēnu pārdomas:
Katram latvietim izrāde jāredz vismaz vienu reizi, un tai ir potenciāls kļūt tikpat mīlētai kā rokoperai “Lāčplēsis”. (11.a)
Aktieru performance bija izcila! Varēja redzēt, ka cilvēki ir tiešām iejutušies savos tēlos un izjūt to emocijas, un domā kā viņi. Izmantotie rekvizīti nebija daudz, un tas arī bija ļoti labi, taču man ļoti traucēja plastmasas pudele, alkohola pudeles vietā, jo attēloti tiek laiki, kad plastmasas pudeles neizmantoja. (11.a)
Man patika izrāde “Pūt, vējiņi”. Esmu bijusi uz daudz izrādēm, bet šī īpaši izcēlās ar vizuālo bagātīgumu. Katrā ainā bija pilna skatuve ar cilvēkiem, kas ģērbti tautastērpos. Viņi tur vienkārši stāvēja, bet katra nianse bija rūpīgi pārdomāta. Katrā ainā cilvēku pūlis veidoja zīmes, izdeva skaņas, pārvietojās. Tas viss kopā deva tādu jaudu, ka brīžiem aizmirsās skatīties uz aktieriem. (11.a)
Mani nekad nav aizrāvusi Raiņa dzeja, tā man šķiet pliekana un mākslīgi sarežģīta. Šīs lugas scenārijs nemainīja manas domas, jo man tas šķiet tipiski latvisks un klišejisks. Izrāde pati par sevi bija skaista un pārdomāta, jo netika izmantotas nekādas dekorācijas, fonu un noskaņu radīja cilvēki, kas ir daudz sarežģītāk. Vizuāli tā bija baudāma. Aktieri arī lieliski iejutās lomās un emocionāli sarežģītos Raiņa tēlus attēloja konkrēti un tā, lai tēlu domas un jūtas būtu skaidri saprotamas skatītājiem. (11.a)
Šī izrāde man ļoti patika. Tas veids, kā atdzīvināja skatuvi ar cilvēkiem, bija ļoti interesants un iepriekš neredzēts. Bija sajūta, ka skatuve ir dzīva, jo sākumā es pat nesapratu, vai tie ir īsti cilvēki, kas stāv aizmugurē, vai tā ir kāda ilūzija. (11.a)
Biju pārsteigts par to, ka visa izrāde, kas ilga stundu un četrdesmit minūtes, sastāvēja gandrīz tikai no tautasdziesmām jeb četrrindītēm, man likās neiespējami iemācīties tik daudz tautasdziesmu, lai tās nepārtraukti skaitītu tik ilgu laiku. Bija arī labs skatuves noformējums un ideja, kā tam vajadzētu izskatīties. (11.b)
Man nepatika, ka nevarēja saprast, vai to sievieti sauca Baiba vai Barba? Izrādē teica Baibiņa, bet izrādes repertuāra bija teiks, ka šo varoni sauc Barba. (11.b)
Man, ja godīgi, bija grūti izrādi saprast, jo bijām tālu no skatuves, brīžiem nevarēja sadzirdēt, ko aktieri saka. Ļoti interesanti bija izdomāts “pūļa efekts”. Man tas tiešām likās iespaidīgi, un es pirmo reizi redzēju ko tādu. To galveno domu bija grūti izprast, jo nedeva pilnīgi visu kontekstu situācijai, bet, ja godīgi, man izrāde likās interesanta. (11.a)
Sākoties izrādei, man bija grūti uztvert galveno domu, jo pamatā bija izmantoti tautasdziesmu vārdi. Domāju, ka priekš mana vecuma cilvēkiem, tas varēja būt neliels traucēklis. Tomēr izrāde manī raisīja daudz pārdomas un emocijas. (11.a)
Man ļoti patika Imanta Kalniņa mūzika, kas tika izmantota izrādē, un aktieris Jēkabs Reinis bija apbrīnojams un ļoti labi nospēlēja savu lomu. Es ieteiktu aiziet uz šo izrādi, ja patīk “Pūt, vējiņi” filma, noteikti patiks arī izrāde. (11.b)
Skolēnu domas apkopoja L.Stūrmane
Autors G.Stūrmane
