Skolas gadi pamatskolā šķita kā mūžība, kas jāizdzīvo un visvairāk tika gaidīts kaut kas atšķirīgs no ierastā skolas ikdienas – diskotēkas, modes nedēļas, starpbrīžu aerobika, iesvētības un citi -, jo tieši tas radīja baudāmāku skolas vidi.
Arī toreiz vēroju skolēnus, kas šos pasākumus entuziastiski rīkoja un darbojās Skolēnu Padomē, un tā priekš pamatskolnieces šķita kā cita pasaule. Esot kautrīgai un baidoties uzdrīkstēties ko jaunu, taču jūtot sevī degsmi un optimismu darboties līdzi, es tāpat paliku savā komforta zonā līdz pat 10.klasei. Tad gan sapratu, ka beidzot ir pienācis laiks, kad vēlos mesties iekšā it kā nezināmajā un uzdrīkstēties!
Tajā brīdī skats uz skolas dzīvi un iespējām, ko tā patiesībā piedāvā, mainījās par 180 grādiem. Neskatoties uz to vai zini, vai nezini, ko vari piedāvāt no sevis, ja ir vēlme darboties un pilnveidot apkārtējo vidi, tad Skolēnu Padome būs īstā vieta, kur to darīt. Būt komandā, kas sastāda padomi nozīmē būt vidē, kura piepildīta ar aktīviem, dedzīgiem un pēc izaugsmes mērķētiem jauniešiem, kuri būs tie, kas teiks “Jā!” trakākajām idejām un iedvesmos tiekties uz augstākiem mērķiem.
Caur šiem piepildītajiem laikiem ar tādu komandu izdevies pacelt Skolēnu Padomi jaunā līmenī un izveidot spēcīgas un uzticības pilnas attiecības ar skolēniem, kas vainagojās saliedētā skolas kolektīvā, veidojot visiem iespēju izbaudīt skolas sabiedrisko dzīvi vairāk kā jebkad.
Kurš to būtu domājis, ka teikšu, ka jau 3 gadi pavadīti kāpjot ārā no savas komforta zonas un sasniedzot jaunas pieredzes, zināšanas un virsotnes. Esmu sev pierādījusi, ka mana vēlme atrasties sabiedrībā un strādāt pie sociāli svarīgiem mērķiem, problēmām un izmaiņām ir tas, ko es varu un gribu darīt.
Visspilgtāk atmiņā palikuši lielie pasākumi kā lielā SP kopsapulce, dažādu pasākumu vadīšana, kā arī pieredzes, kuras izdevies iegūt pateicoties Skolēnu Padomei, tieši šie notikumi, galvenokārt, iemācīja rast drosmi uzdrīkstēties, veidot kontaktus un komunikāciju, kas ir spēcīga un uzticama, darīt pat mazāko darbu ar pilnu atdevi un kāpt iekšā izaicinājumos, kas turpmāko ceļu radīs pieredzes un zināšanām bagātāku.
Nekad nav par vēlu uzdrīkstēties!
Teksts - Zanda Jurēvica, 12.VM
14.04.2023.
