Glīts rokraksts un skaisti izvilkti burti visos laikos bijusi vērtība, tomēr mūsdienās, kad arvien vairāk rakstīšanu ar roku nomaina tehnoloģijas, esam piemirsuši lēnu, rūpīgu, nesteidzīgu rakstīšanu.
“Es esmu skolotājas kundze, un mēs atrodamies skolā pirms aptuveni simts gadiem”, tā “Latvijas skolas somas” radošās tikšanās oktobrī mūsu sākumskolā sāka nodarbības vadītāja stāstniece Līga Reitere.
Nodarbības laikā bērni tika iepazīstināti ar seno laiku skolas noteikumiem, kad par nedarbiem bija jātup kaktā ar ceļiem uz cietiem zirņiem vai arī varēja izpelnīties sitienu ar rādāmkoku. To nu gan mūsdienās neviens vairs negribētu piedzīvot!
Skolēni varēja iemēģināt roku rakstīšanā ar spalvu. Bērni atzina, ka tas bija ļoti interesanti, tomēr prasīja lielu pacietību un prasmi, jo bija jāpieskata, lai tintes nav par daudz, lai spalva slīd pareizā virzienā, lai nomaldījies tintes traips nesasmērētu drēbes un papīru.
Nodarbības laikā skolēni uzzināja, ka vislabākās esot zosu spalvas, bet vissliktākās – vārnas. Spalvas esot jāvāc pavasarī. Nogriez slīpu galu, un glītrakstīšanas treniņi kā mūsu vecvecmāmiņām var sākties!
Skolēni varēja aplūkot arī izstādi ar muzeja priekšmetiem: seno laiku penāļus jeb cibiņas, spalvas, dienasgrāmatas un liecības, kurās atzīmes vēl liktas 5 ballu sistēmā, kā arī dažādus burtu un rokrakstu paraugus.
Paldies izglītojošai programmai “Latvijas skolas soma” un L.Reiterei par iespēju ielūkoties pagātnē un aizraujošo piedzīvojumu, klausoties “Senās skolas stāstu”!
Sagatavoja skolotāja Inga Kalniņa-Sauša
