Koronavīrusi ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Cilvēkiem koronavīrusu infekcijas tiek reģistrētas visu gadu, īpaši rudenī un ziemā. Tie var izraisīt gan vieglas elpceļu infekcijas, gan smagas saslimšanas ar nopietnām komplikācijām (pneimoniju, nieru mazspēju) un pat nāvi.
Gripas vīrusi galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Ik gadu ar gripu pārslimo vidēji 10% no iedzīvotāju populācijas. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visvairāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.
Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās:
1) drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38°C
2) stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”)
3) sauss klepus un rīkles iekaisums
4) sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula
5) izteikts bezspēks, apetītes zudums
Lai mazinātu infekcijas izplatīšanos, iesakām veikt gripas izplatību ierobežojošos pasākumus:
1. Individuālie pasākumi izglītības iestāžu audzēkņiem, studentiem un darbiniekiem:
- klepojot un šķaudot aizklājiet degunu un muti ar vienreizlietojamo salveti, pēc lietošanas izmantoto salveti izmetiet un nekavējoties nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni;
- ja jums nav pieejamas salvetes, šķaudot vai klepojot, cik iespējams, aizklājiet muti un degunu nevis ar plaukstu, bet ar saliektas rokas elkoņa locītavas iekšējo virsmu;
- izvairieties pieskarties mutei, acīm, degunam ar nemazgātām rokām;
- regulāri un rūpīgi mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni, lai izvairītos no vīrusa pārnešanas ar rokām uz savu seju vai citiem cilvēkiem;
- gadījumiem, kad ūdens nav pieejams, roku tīrīšanai izmantojiet spirtu saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai speciālās mitrās salvetes;
- īpaši pievērsiet uzmanību roku mazgāšanai pirms ēšanas vai dzeršanas, pēc tualetes apmeklēšanas, pirms un pēc darba ar datorklaviatūru un peli;
- centieties izvairīties no kontakta ar personām, kurām ir gripai līdzīgi simptomi vai uzturieties vairāk nekā 1 m attālumā;
- slimniekam nav jāapmeklē izglītības iestāde, bet jāpaliek mājās un jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.
2. Iestādes profilakses pasākumi
- roku mazgāšanai ieteicams nodrošināt šķidrās ziepes, vienreizlietojamos dvieļus vai elektriskos roku žāvētājus;
- dzeramā ūdens lietošanai ieteicams nodrošināt vienreizlietojamās glāzes;
- veicināt audzēkņu personīgās higiēnas ievērošanu, īpaši jaunāko klašu skolēniem;
- rūpīgi mazgāt un tīrīt telpu un priekšmetu virsmas (īpaši durvju rokturus), izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus;
- regulāri vēdināt telpas, atverot logus, un mitrināt gaisu telpās, kur ilgstoši uzturas bērni;
- ierobežot masu pasākumu rīkošanu;
- ja personai, atrodoties izglītības iestādē, parādās gripai līdzīgi simptomi, saslimušais nekavējoties jāizolē no veselām personām;
- nepieņemt slimus bērnus (pirmsskolas izglītības iestādēs).
Par skolu slēgšanu
Tiek novērots, ka skolu slēgšana mazina gripas izplatības ātrumu bērnu un jauniešu vidū, līdz ar to kavē uzliesmojuma strauju attīstību, taču pagarina gripas izplatības ilgumu.
Jautājums par skolas slēgšanu jāizlemj katrā iestādē atsevišķi atkarībā no epidemioloģiskās situācijas un audzēkņu apmeklējuma.
Ja pieņemts lēmums par mācību procesa pārtraukšanu izglītības iestādē gripas uzliesmojuma dēļ, jānodrošina, lai skolas slēgšanas laikā nenotiek cita veida bērnu pulcēšanās pasākumi.
Jaunāka informācija par gripas aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā un atsevišķos reģionos atrodama SPKC mājaslapas sadaļā "Epidemioloģijas biļeteni".
Teksta avots: Gripa (Slimību profilakses un kontroles centrs)
Galvas utis (Pediculus humanus capitis) ir bālgani vai gaišpelēki asinssūcēji parazīti – 2-4 mm gari kukaiņi bez spārniem, ar 6 labi attīstītām tvērējkājām, kas spēj ļoti cieši aptvert un pieķerties matam vai diegam. Šī parazīta galvenā lokalizācijas vieta ir cilvēka mati, bet, intensīvi vairojoties, tās izplatās arī citā ķermeņa augšdaļas apmatojumā (uzacīs, skropstās, bārdā u.c.). Galvas utis barojas ar asinīm; barojoties uts ādā ievada siekalas. Galvas uts dzīves ilgums ir vidēji nepilns mēnesis (20 – 30 dienas) un šajā laikā mātīte var producēt vairāk nekā 100 oliņu bāli sudrabotā krāsā, kuras dēvē arī par gnīdām. Utu mātīte oliņas ar speciālu sekrētu ļoti cieši piestiprina mata stiebram, tuvu pie galvas ādas. Oliņu attīstība ilgst aptuveni nedēļu, pēc nedēļas izšķiļas jaunās utis jeb nimfas, kas izaug vidēji 2 -3 nedēļu laikā. Optimālā temperatūra utu attīstībai ir apmēram 32C.
Utu invāzija jeb utainība. Utu invāzija var skart ikvienu cilvēku. Visbiežāk tā skar mazus bērnus un skolniekus. Fizisks kontakts starp cilvēkiem ir biežākais utu izplatīšanās veids. Netiešie utu invāzijas ceļi ietver cilvēka, kuram ir utis, ķemmes vai matu sukas lietošanu, svešu cepuru, šaļļu vai citu galvas segu lietošanu, dvieļu vai spilvendrānu kopīgu lietošanu vai apģērbu uzlaikošanu veikalos. Utis un gnīdas vislabāk konstatēt matos tuvu galvas ādai, vietās, kur mati visbiezākie, jo utis izvairās no gaismas. Galvas utis uz apģērba, paklāja vai gultas piederumiem var izdzīvot 2-3 dienas līdz pat 10 dienām. To oliņas var izdzīvot vairāk nekā 2 nedēļas.
Pazīmes:
1) pastāvīga spēcīga galvas un kakla mugurējās daļas ādas nieze
2) ādas (aizauss rajonā un kakla mugurējā daļā sakasījumi - mazi, sarkani uztūkumi, ādas sacietējumi ar seroziem (ūdeņainiem) izdalījumiem
3) mazi, balti plankumi (oliņas vai gnīdas) pie mata saknes, ko ir grūti atdalīt
4) redzami paši parazīti – galvas utis
Pedikulozes ārstēšana jeb cīņa ar utu apsēstību.
Visbiežāk utu invāzija skar pirmsskolas un skolas vecuma bērnus. 2010.gada 23.marta Ministru Kabinets apstiprinājis noteikumus Nr.277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”.
Šo noteikumu 9. punktā teikts: izglītības iestādes vadītājs organizē:
9.2. higiēnas prasību ievērošanas kontroli;
9.9. ne retāk kā reizi mācību gadā (ieteicams pirmā semestra pirmajā mēnesī) kašķa un pedikulozes pārbaudi izglītojamiem, kā arī šo slimību profilakses pasākumus;
9.14. primāros pretepidēmijas pasākumus, ja konstatētas infekcijas slimības, tai skaitā saslimušo izolēšanu un izglītojamo vecāku informēšanu.
Tomēr praktiski šai darbā jāiesaistās arī skolotājiem – jābrīdina vecāki par utu invāzijas gadījumiem klasē (skolā).
Arī vecākiem jāiesaistās cīņā ar utu apsēstību – aizdomu gadījumā visiem ģimenes locekļiem jāveic pedikulozes pārbaudes.
Ja tiek atrastas utis un/vai gnīdas, nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu vai aptiekāru par piemērotākajiem preparātiem utu un gnīdu likvidēšanai.
Pēc matu apstrādes jāuzvelk tīrs apģērbs. Apģērbu un gultas veļu mazgāt veļas mašīnā (vismaz 60C temperatūrā), cepures, šalles, virsdrēbes pakļauj sausai ķīmiskai tīrīšanai vai arī ievieto plastmasas maisā uz 2 nedēļām. Mēbeles, paklāji, grīda - apstrāde ar putekļu sūcēju.
Rūpīga personīgās higiēnas ievērošana un efektīva ārstēšanas līdzekļu izmantošana palīdz novērst utu izplatīšanos uz kontaktpersonām.
Profilakse
Galvenais priekšnoteikums – personīgās higiēnas ievērošana.
Nekad neizmantot citu personu matu sukas, cepures, gultas veļu, dvieļus vai apģērbu, ja ir aizdomas par iespējamu utu invāziju.
Ja bērnam konstatē utis, tad noteikti jāpārliecinās par skolas, pirmsskolas bērnu iestādes vadības politiku – nedrīkst pieļaut utu invadēta bērna atrašanos iestādē, kamēr utis nav pilnībā izskaustas. Jāpārliecinās arī par telpu rūpīgu un kvalitatīvu uzkopšanu (lai nesaglabātos ārējā vidē utu oliņas).
Skolās, bērnu nometnēs, bērnu pirmsskolas iestādēs, kā arī citās iestādēs – jānodrošina apģērbu atsevišķa uzglabāšana (aizverami skapīši u.c.).
Rūpīgi jāmazgā koplietošanai paredzētie apģērbi, tai skaitā ķiveres, cepures, spēļu kostīmi un tamlīdzīgas lietas.
Teksta avots: Utis (Slimību profilakses un kontroles centrs)