Bērnam rakstot, vienlaicīgi jāveic vairākas darbības: jāsaklausa skaņas, jānosaka skaņu secība un jāpieraksta skaņas grafiskais attēls - burts. To nevar izdarīt bez pilnvērtīgas fonemātiskās dzirdes, tādēļ bērnam fonemātiskie procesi ir jāvingrina.
Kas ir fonemātiskie procesi?
Fonemātiskie procesi ietver sevī:
• spēju saklausīt, atpazīt, izdalīt no vārda konkrētu skaņu;
• spēju noteikt skaņas vietu, skaņu secību un skaņu skaitu vārdā;
• spēju saliedēt (sintezēt) skaņas vārdā;
• spēju nosaukt vārdus, kas sākas ar konkrētu skaņu, vārdus ar noteiktu skaņu skaitu, vārdus, kuros skaņa ir noteiktā pozīcijā.
Lai nodrošinātu fonemātisko procesu attīstību, ir nepieciešama labi attīstīta fonemātiskā dzirde (runas dzirde) - cilvēkam piemītoša smalki diferencēta dzirde, kas nodrošina valodas skaņu uztveršanu, vārda skanējumu veidojošo skaņu (fonēmu) atšķiršanu un pazīšanu.
Bērniem fonemātiskā uztvere neveidojas uzreiz, tā veidojas pamazām runas attīstības procesā. Ja runas dzirdes attīstība aizkavējas (pēc dzirdes nediferencē atsevišķas runas skaņas), novēro specifiskus runas traucējumus, kā arī rodas grūtības iemācīties rakstīt un lasīt, jo attīstīta runas dzirde ir šo prasmju apguves svarīgs priekšnoteikums.
Ja skolas vecuma bērnam ir nepietiekami attīstīta fonemātiskā dzirde, biežāk rakstu darbos parādās šādas kļūdas:
• izlaiž, pārstata burtus (cepumi - cepmi, cepure - ceupre);
• jauc līdzskaņus, kas ir līdzīgi pēc skanējuma un izrunāšanas (lūpu, mēles un aukslēju kustību/pozīcijas) veida (meži - meši, zemene - semene, draugs - traugs, bikses - pikses);
• jauc īsos - garos patskaņus, neatšķirot vārda leksisko vai gramatisko nozīmi (pile - pīle, kazas - kāzas, māja - mājā);
• zilbju struktūras izmaiņas vārdos: zilbes izlaiž, pārstata, pieliek klāt (mašīna - manašī, makaroni - makani, pīle - pīenle).
Kur meklēt palīdzību?
Ja skolēnam tiek novērotas šādas problēmas rakstu darbos, ir ieteicams konsultēties ar logopēdu par nodarbību nepieciešamību. Savukārt vecākiem un pedagogiem ir iespējams palīdzēt bērnam pilnveidot fonemātiskos procesus arī ikdienā.
Kā attīstīt fonemātiskos procesus?
Fonemātiskos procesus ir iespējams attīstīt, spēlējoties ar bērnu un veicot dažādus erudīcijas uzdevumus. Ikdienā darbojoties vai braucot mašīnā, vai ejot pastaigā ir daudz iespēju, kā attīstīt fonemātiskos procesus, piemēram:
• Izdomā vienu skaņu un katrs sauc pa vienam vārdam, kas sākas ar šo skaņu (R - rati, raķete, riņķis, rieksti…).
• Pieaugušais nosauc vārdu pa atsevišķām skaņām, bet bērns pasaka vārdu, sapludinot skaņas kopā (M-Ā-J-A - māja).
• Pieaugušais nosauc vārdu, bet bērns vārdu nosauc pa atsevišķām skaņām (spēle - S-P-Ē-L-E).
• Pieaugušais ritmizē (ar plaukstām, kājām, priekšmetiem), bet bērns atdarina ritmu (dažādas grūtības pakāpes ritms).
• Ieklausieties dažādās skaņu niansēs - pazvaniet ar dažādiem zvaniņiem vai pagrabiniet vienāda materiāla trauciņus, kas sapildīti ar dažādām lietām (pērlītes, grūbas, rīsi, milti, pupas u.c.), un, bērns neskatoties, cenšas noteikt, kas skan vai cenšas sameklēt vienādi skanošus priekšmetus. Dabā var ieklausīties putnu skaņās un iemācīties tos atpazīt.
• Pieaugušais nosauc kāda vārda pirmo zilbi un bērns izdomā, kādu zilbi pievienot, lai izveidotu vārdu (LA…… - lapa, laka; KAR….. - karte, karpa).
• Pieaugušais uz papīra uzraksta vārdu, kurā tiek izlaists viens burts, un bērna uzdevums ir ierakstīt konkrētu burtu, lai veidotos vārds. Šādu uzdevumu var veikt ikdienā, piemēram, veidojot iepirkuma sarakstu, sastādot dienas plānu vai veidojot kādu interesantu stāstiņu/pasaku kopā.
• Bērnam sauc nepareizus vārdus, norādot uz kādu attēlu vai priekšmetu, un bērna uzdevums ir izlabot vārdu (musa - muša, začis - zaķis, pēle - pele).
• Ieteikums pieaugušajiem lasīt skolēnam priekšā grāmatas un pārrunāt, ko bērns ir dzirdējis un sapratis no lasītā.
Ieteikumi atrodami arī šeit:
Fonemātisko procesu nozīme runas un valodas apguvē
Materiālu sagatavoja logopēdijas 3. kursa studente Ieva Pavlovska