Filmas "Mātes piens" pirmizrāde

2. februārī pateicoties programmas “Latvijas skolas soma” finansējumam 10.INZ un 11., 12. klases izglītojamie noskatījās filmas “Mātes piens” pirmizrādi kinoteātrī „Kino Citadele.” Pirms filmas auditoriju uzrunāja filmas režisore, mūsu skolas absolvente Ināra Kolmane.

Filmas varoņu dzīvesstāsti norisinās padomju okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. līdz 1989. gadam un parāda skarbo padomju laika realitāti.
Jauna, daudzsološa ārste konfliktā ar totalitāro padomju režīmu zaudē visu - karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu. Taču pieaugot, meita kļūst par viņas vienīgo atbalstu un cenšas palīdzēt mātei pārvarēt depresiju, gan pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā.

Filma veidota pēc populārā rakstnieces Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” motīviem.

Izglītojamajiem bija iespēja papildināt savu skolas somu ar zināšanām literatūrā un Latvijas vēsturē, bagātinot savu kultūras pieredzi.

Paldies filmas režisorei un visai radošajai komandai! Filma liek aizdomāties par vērtībām mūsu dzīvē.


Izglītojamo atsauksmes:

Filma lika aizdomāties par to, cik atšķirīgs bija domāšanas veids Padomju Savienībā. (11.UZ)

Es uzskatu, ka katram latvietim ir svarīgi zināt to, kāda situācija bija valstī pirms neatkarības atjaunošanas. (11.UZ)


Filma lika aizdomāties par manu dzīvi, kura uz padomju laika dzīves fona izskatās kā paradīze. Filma lika novērtēt manas iespējas, privilēģijas un ģimeni. (11.VISP)

Filma atsauca atmiņā manas mammas stāstus par padomju laikiem. Saskatīju daudz līdzības viņas pieredzē un filmā attēlotajā. Vislabāk man patika filmas vizuālais noformējums. Tas bija ļoti vizuāli baudāms, nelikās pārspīlēts un šķita ļoti autentisks. Man ļoti patika arī tas, kā Maija Doveika atveidoja Astras lomu. Filma lika aizdomāties par to, ka ne visām sievietēm ir lemts būt lieliskām mātēm. Citām šī mātes instinkta vienkārši nav un svarīgāka ir, piemēram, karjera, kas, manuprāt, nepadara viņas par sliktākiem cilvēkiem. Es filmu ieteiktu noskatīties saviem vienaudžiem, jo tajā ļoti autentiski attēloti padomju laiki. (11.VISP)\

Man patika iespēja aizdomāties par lietām, par kurām ikdienā nepadomāju. Mēs rūpējamies, mīlam tos, kuri mūs atgrūž un gribam palīdzēt visiem citiem, nepamanot, ka palīdzību vajag mums pašiem.
(11.VISP)

Filma lika aizdomāties par to, cik grūta un neparedzama bija dzīve PSRS laikā, kad viena mazākā kļūda varēja izbojāt visu dzīvi, vai padarīt to desmitiem reižu sarežģītāku. Filma lika aizdomāties arī pa atkarībām.
(11.VISP)

Skatoties filmu, bija emocionāli smagi saprast, cik grūti bija cilvēkiem dzīvot Padomju Savienībā. Uzzināju vairāk par režīmu, kā bija tad, kad cilvēki nejutās brīvi. Sajutos ļoti pateicīga, ka man nebija tas jāpiedzīvo un varu justies brīva savā valstī. (11.VISP)

11. DA klases izglītojamajiem šī bija lieliska iespēja izvērtēt, kā daiļdarbs tiek atklāts kino mākslā, kāda nozīme ir aktierim, režisoram, mūzikai, videi. Tāpat tā bija iespēja līdzdzīvot notikumiem, varoņiem, labāk izprotot 20. gs. un tā laika notikumus.

Manuprāt, man kā cilvēkam, kurš ir lasījis Noras Ikstenas romānu “Mātes piens”, šī bija lieliska iespēja redzēt, dzirdēt, sajust šo stāstu, atkal, tikai šoreiz pavisam atšķirīgā formātā. Tas ļāva izlasīto atcerēties un pārdomāt romāna lasīšanas laikā pieņemtos secinājumus un gūtās atziņas. Filma atšķirībā no literārā darba piedāvā vairāk jau gatavas informācijas, piemēram, tēlu vizuālo izskatu, tādā veidā vieglāk un ātrāk izprast stāstā iekļautos notikumus. Tomēr par savu personīgo favorītu izvirzītu Noras Ikstenas literāro darbu. Manuprāt, tajā situācijas aprakstītas sīkāk un precīzāk, tas ļauj fantāzijai papildināt izlasīto un tekstu uztvert katram nedaudz atšķirīgi. (11.DA)

Šī filma bija brīnišķīga! Tā deva iespēju man, cilvēkam, kurš nav pieredzējis tos smagos laikus, izprast un sajust tādas emocijas, kādas sajūta cilvēki toreiz. Spēcīgākās emocijas mani pārmija tad, kad zināju, ka drīz mirs māte, jo atcerējos no grāmatas, ka tam drīz būtu jānotiek filmā. Arī tas, ka mātei neizdevās piedzīvot Latvijas brīvību, ko viņa ļoti gaidīja. Filma lika aizdomāties par to, cik svarīgi ir uzturēt savu veselību labā stāvoklī un rūpēties par sev tuvajiem. Darbs ir svarīgs, taču laiks ar tuvākajiem ir vēl nozīmīgāks, jo tas mums nav dots mūžīgs. (11.DA)

Manuprāt, ļoti atbilstoši reprezentēts grāmatas motīvs un galvenā doma. Viegli uztverams sižets, taču uzskatu, ka romānā bija daudz vieglāk just un sekot līdzi notikumiem, kas liek aizdomāties par mūsdienu vērtībām, jo filmā bija daudz saraustītu kadru, kas nepaskaidroja notikumu domu līdz galam, kā tas bija aprakstīts grāmatā. Pietrūka arī varoņu savstarpējās komunikācijas. Patīkami pārsteidza vizualizācija un tēlu attēlojums - ļoti precīzs 20. gs. (11.DA)

Savu likteni mēs liekam paši, mūsu izvēles, rīcība un kļūdas ietekmē mūsu dzīvi. Ģimeni neizvēlas, taču tieši ģimenes mīlestība mums pienākas par velti, bez ierunām, bez nosacījumiem. Ar Ināras Kolmanes veidotās filmas “Mātes piens” palīdzību 2. februārī mēs kā pionieri devāmies košā un emocionālā ceļojumā laikā uz Padomju Savienības skarbo realitāti un pieredzējām aizkustinošu mātes un meitas dzīvesstāstu. Filma balstīta uz Noras Ikstenas tāda paša nosaukuma romānu, kas guvis lielu atsaucību gan Latvijas sabiedrības acīs, gan, tulkots 18 citās valodās, arī pasaules grāmatu mīļu saimē. Katrs atrada gan epizodi, kas iedvesa smaidu un sasmīdināja, gan ainu, kas lika asarai nobirt pār vaigu. Tēmas un problēmjautājumi, kas atainoti filmā, vēl kādu laiku dzīvoja mūsu domās, un par šo filmu mēs atcerēsimies un runāsim vēl ilgu laiku. (12.VM)

Apkopoja –  direktores vietniece Gunta Stūrmane

×