21.augusts Latvijas vēsturē

Šī diena vēsturē – 1991. gada 21. augusts.

Šodien aprit 29 gadi, kopš Latvijas Republikas Augstākā Padome (AP) pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Vēl šī diena ir zināma kā Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas diena.

1991. gada augustā situācija Padomju Savienībā bija ļoti trauksmaina un mainīga. Jau kopš astoņdesmito gadu beigām visas Padomju Savienības republikas pieprasīja arvien lielāku patstāvību un suverenitāti no Padomju Savienības, tajā skaitā arī Latvijas PSR. 

Līdz 21. augustam Latvijas teritorijā bija notikuši vairāki ievērojami notikumi, kuros Latvijas tauta bija izrādījusi vēlmi atdalīties no Padomju Savienības un atjaunot Latvijas valsts neatkarību, kā, piemēram, 1990. gada 4. maija deklarācijas pieņemšana, 1991. gada janvāra Barikāžu laiks, 1991. gada 3. marta Vislatvijas tautas aptauja/nobalsošana par demokrātisku un neatkarīgu Latviju un citi.

Tomēr 1991. gada augustā izšķirošie notikumi par Latvijas nākotni izšķīrās nevis Rīgā, bet gan Maskavā. 1991. gada 19. augustā, tā brīža PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova pretinieki veica valsts apvērsumu Maskavā (zināms arī kā “Augusta pučs”) ar mērķi apturēt Gorbačova iesāktās reformas un paziņoja par Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas (VĀSK) izveidi, kura pēc tam sevi pasludināja par galveno varas aparātu visā savienībā. 

Redzot notikumus Maskavā arī Latvijā aktivizējās vietējie komunisti un puča atbalstītāji, kuri noteica, ka Latvijas iestādēm turpmāk visi lēmumi ir jāsaskaņo ar PSRS armiju. 

Vietējā valdība saprotot situācijas nopietnību Latvijas iedzīvotājus neaicināja aizstāvēt nozīmīgos valsts objektus, kā tas tika darīts barikāžu laikā. Iedzīvotājus aicināja nevardarbīgi cīnīties pret pučistiem un nesadarboties ar tiem. 

Vietējās okupācijas karaspēka vienības sadarbojoties ar Rīgas OMON ātri ieņēma televīzijas centru, telefoncentrāli, radio un virkni citas nozīmīgas valsts un sabiedriskās organizācijas ēkas.

 Tomēr pučisti nesaņēma cerēto atbalstu nedz Rīgā, nedz pašā Maskavā, kur lielākā daļa iedzīvotāju atbalstīja nesen ievēlēto Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu, kurš apvērsumu nosauca par noziedzīgu un aicināja tautu celt barikādes un rīkot streikus Maskavā. Jeļcina apņēmība un lielais Maskavas iedzīvotāju atbalsts viņam noveda pie puča izgāšanās. 

Pa to laiku Rīgā, Augstākās Padomes deputāti saprotot, ka apvērsums Maskavā cietīs neveiksmi, nolēma izmantot izdevīgo brīdi, lai atjaunotu Latvijas valsts neatkarību. 1991. gada 21. augustā, 111 Augstākās Padomes deputātiem balsojot par, 13 – pret, tika pieņemts konstitucionālais likums, kurš noteica, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, kurā valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversmes principi. 

Īsā laikā Latvijas neatkarību atzina lielākā daļa pasaules valstu, jau nākamajā dienā, 22. augustā, Latvijas neatkarību atzina pirmā ārvalsts – Īslande, vēlāk 24. augustā Latvijas neatkarību atzina arī Krievijas Federācija, bet 6. septembrī – PSRS. 1991. gada 21.augusts Latvijai atnesa faktisko valsts neatkarību, atjaunojot 1918.gada 18.novembrī dibināto Latvijas valsti.

Teksta autors: vēstures skolotājs Viesturs Berkmanis


×